Фото: STR/NurPhoto via Getty Images

Latvija: bēgļus un migrantus patvaļīgi aiztur, spīdzina un piespiež “brīvprātīgi” atgriezties savās valstīs

Latvijas varasiestādes ir varmācīgi atgrūdušas bēgļus un migrantus no valsts robežas ar Baltkrieviju, daudzus no viņiem pakļaujot smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp slepenai aizturēšanai un pat spīdzināšanai. Par to liecina jaunie atzinumi, kas publicēti organizācijas “Amnesty International” ziņojumā.

Ziņojumā “Latvija: atgriezies mājās vai palikt mežā uz visiem laikiem” atklāta nežēlīgā attieksme pret migrantiem un bēgļiem, tostarp bērniem, kuri patvaļīgi turēti nezināmās vietās Latvijas mežos un nelikumīgi un vardarbīgi sūtīti atpakaļ uz Baltkrieviju. Daudzus piekāva un pakļāva elektriskās strāvas triecieniem ar elektrošoka ierīci, arī uz dzimumorgāniem. Dažus nelikumīgi piespieda ‘brīvprātīgi’ atgriezties savās mītnes zemēs.

“Latvija bēgļiem un migrantiem ir izvirzījusi cietsirdīgu ultimātu: piekrist ‘brīvprātīgi’ atgriezties savā valstī vai palikt iestrēgušiem pierobežā, kur viņiem draud aizturēšana, nelikumīga izraidīšana un spīdzināšana. Dažos gadījumos viņu patvaļīgo aizturēšanu uz robežas var pielīdzināt piespiedu pazušanai,” sacīja Īva Gedija (Eve Geddie), “Amnesty International” Eiropas iestāžu biroja direktore.

“Latvijas varasiestādes ir pametušas novārtā vīriešus, sievietes un bērnus — viņiem pašiem jāgādā par sevi salā, bieži vien bez iespējām atstāt mežu, vai turētiem teltīs. Viņus vardarbīgi dzen atpakaļ uz Baltkrieviju, kur viņiem nav iespējams saņemt aizsardzību. Šādai rīcībai nav nekāda sakara ar robežu aizsardzību, un tā ir klajš starptautisko un ES tiesību pārkāpums.”

Latvija bēgļiem un migrantiem ir izvirzījusi cietsirdīgu ultimātu: piekrist ‘brīvprātīgi’ atgriezties savā valstī vai palikt iestrēgušiem pierobežā, kur viņiem draud aizturēšana, nelikumīga izraidīšana un spīdzināšana

Īva Gedija, “Amnesty International” Eiropas iestāžu biroja direktore

2021. gada 10. augustā, pēc tam, kad bija palielinājies tādu cilvēku pieplūdums, kuri, sekodami pamudinājumam, pulcējās pie robežas ar Baltkrieviju, Latvijā izsludināja ārkārtējo situāciju. Pretrunā ar ES un starptautiskajām tiesību normām un neizraidīšanas principu ārkārtējās situācijas noteikumi paredzēja apturēt tiesības lūgt patvērumu četrās pierobežas administratīvajās teritorijās un ļāva Latvijas varasiestādēm piespiedu kārtā un kolektīvi sūtīt cilvēkus atpakaļ uz Baltkrieviju.

Latvijas varasiestādes ir atkārtoti pagarinājušas ārkārtējo situāciju, pašlaik līdz 2022. gada novembrim, neraugoties laika gaitā mazinājušos kustību un, kā atzinušas pašas iestādes, daudzu ieceļošanas mēģinājumu saistību ar atkārtotiem robežas šķērsošanas gadījumiem, ko veikuši vieni un tie paši cilvēki.

Desmitiem bēgļu un migrantu ir patvarīgi turēti teltīs pie robežas antisanitāros apstākļos. Latvijā atļāva ieceļot pavisam nedaudziem, un lielāko daļu no viņiem ievietoja aizturēšanas centros, piedāvājot ierobežotu piekļuvi patvēruma procedūrām, juridiskai palīdzībai vai neatkarīgai uzraudzībai vai to vispār nepiedāvājot.

“Amnesty International” ziņojums par Latviju ir turpinājums un papildinājums līdzīgiem ziņojumiem, kas galveno uzmanību velta pārkāpumiem pret bēgļiem un migrantiem Baltkrievijā, Polijā un Lietuvā.

Vardarbīga atgrūšana, patvaļīga aizturēšana un iespējama piespiedu pazušana

Ārkārtējās situācijas apstākļos Latvijas robežsargi, sadarbojoties ar neidentificētu specvienības kareivjiem, armiju un policiju, vairākkārt pakļāva cilvēkus kolektīvai, nelikumīgai un vardarbīgai piespiedu izraidīšanai. Reaģējot uz to, Baltkrievijas varasiestādes sistemātiski stūma cilvēkus atpakaļ uz Latviju.

Zaki no Irākas, kurš uz robežas atradās aptuveni trīs mēnešus, pastāstīja organizācijai “Amnesty International”, ka viņu stūmuši atpakaļ vairāk nekā 150 reižu, dažkārt pat astoņas reizes dienā.

Vēl cits irākietis Hasans, kurš uz robežas bija pavadījis piecus mēnešus, teica: “Viņi piespieda mūs izģērbties pilnīgi kailiem, dažreiz, kad mēs bijām kaili, viņi mūs sita, un tad piespieda atkal šķērsot Baltkrievijas robežu, turklāt dažkārt pa ceļam bija jāšķērso ļoti auksta upe. Viņi teica, ka nošaušot mūs, ja mēs nešķērsosim robežu.”

Atpakaļraidīšanas starplaikos cilvēki bija spiesti ilgstoši uzturēties pie robežas vai teltīs, ko varasiestādes bija ierīkojušas izolētās vietās mežā. Latvijas varasiestādes līdz šim noliedz, ka teltis būtu izmantotas jebkam citam, izņemot “humānās palīdzības” sniegšanu, taču “Amnesty International” secinājumi liecina, ka teltis bija stingri apsargāti objekti, kur kā nelikumīgas izraidīšanas priekšposteņos patvaļīgi turēja bēgļus un migrantus.

Latvijas varasiestādes līdz šim noliedz, ka teltis būtu izmantotas jebkam citam, izņemot “humānās palīdzības” sniegšanu, taču “Amnesty International” secinājumi liecina, ka teltis bija stingri apsargāti objekti, kur kā nelikumīgas izraidīšanas priekšposteņos patvaļīgi turēja bēgļus un migrantus

Tie, kurus neturēja teltīs, dažreiz bija spiesti uzturēties ārā pie robežas, temperatūrai ziemā dažreiz noslīdot līdz -20 C. Irākietis Adils, kurš kopš 2021. gada augusta bija pavadījis mežā vairākus mēnešus, pastāstīja “Amnesty International”: “Mēs gulējām mežā, sniegā… Mēs kūrām uguni, lai sasildītos; tur bija vilki, lāči.”

Pie robežas un teltīs varasiestādes cilvēkiem konfiscēja mobilos tālruņus, lai nepieļautu nekādus sakarus ar ārpasauli. Dažas ģimenes meklēja tuviniekus, kuru pēdējā zināmā atrašanās vieta bija Latvijā, bet kurus nevarēja sazvanīt. Kāda Latvijas NVO ziņoja, ka no 2021. gada augusta līdz novembrim pie organizācijas vērsušās vairāk nekā 30 bēgļu un migrantu ģimeņu, pastāvot bažām, ka viņi pazuduši.

Migrantu un bēgļu turēšana teltīs slepenās vietās vai pamešana pie robežas bez piekļuves sakaru līdzekļiem vai drošām alternatīvām nepārtrauktai dzenāšanai uz priekšu un atpakaļ starp Latviju un Baltkrieviju ir uzskatāma par ‘slepenu aizturēšanu’, un to var pielīdzināt piespiedu pazušanai.

Piespiedu izraidīšana, nežēlīga izturēšanās un spīdzināšana

Bez efektīvas piekļuves patvērumam ārkārtējās situācijas apstākļos Latvijas amatpersonas piespieda dažus uz robežas turētos cilvēkus piekrist ‘brīvprātīgi’ atgriezties savās izcelsmes valstīs, jo viņiem tā bija vienīgā iespēja izkļūt no meža.

Citus aizturēšanas centros vai policijas iecirkņos ar varu vai maldināšanu piespieda pieņemt brīvprātīgas atgriešanās iespēju piedāvājumus.   

Hasans no Irākas pastāstīja organizācijai “Amnesty International”, ka viņš mēģinājis paskaidrot, ka viņa dzīvībai draudēs briesmas, ja viņš atgriezīsies: “Specvienības kareivis atbildēja: ‘Arī šeit tu vari nomirt.””

Cits irākietis, Omārs, aprakstīja, kā kāda amatpersona viņam iesitusi no aizmugures un piespiedusi parakstīt atgriešanās dokumentu: “Viņš satvēra manu roku un teica, ka man jāparakstās, un tad ar spēku viņš mani piespieda parakstīties.”

Dažos gadījumos Latvijas pārstāvis Starptautiskajā migrācijas organizācijā ignorēja liecības, ka cilvēki, kurus nosūtīja atpakaļ ‘brīvprātīgas’ atgriešanās procedūras kārtībā, nebija devuši patiesu piekrišanu atgriezties.  

“Latvija, Lietuva un Polija turpina izdarīt smagus pārkāpumus ar ieganstu, ka viņi piedzīvo Baltkrievijas ‘hibrīduzbrukumu’. Tuvojoties ziemai un atsākoties kustībai uz robežas, ārkārtējā situācija joprojām atļauj Latvijas varasiestādēm nelikumīgi sūtīt cilvēkus atpakaļ uz Baltkrieviju. Vēl daudzi varētu saskarties ar vardarbību, patvaļīgu aizturēšanu un citādu nežēlīgu izturēšanos, pastāvot ierobežotai uzraudzībai vai pavisam bez tās,” īva Gedija norādīja. 

”Latvijas apkaunojošā izturēšanās pret cilvēkiem, kas ierodas pie tās robežām, ir būtisks pārbaudījums Eiropas iestādēm, kurām jāveic steidzami pasākumi, lai garantētu, ka Latvija izbeidz ārkārtējo situāciju un visā valstī atjauno tiesības uz patvērumu katram, kurš meklē drošību, neatkarīgi no viņu izcelsmes vai robežas šķērsošanas veida.”

Latvijas apkaunojošā izturēšanās pret cilvēkiem, kas ierodas pie tās robežām, ir būtisks pārbaudījums Eiropas iestādēm

Īva Gedija, “Amnesty International” Eiropas iestāžu biroja direktore

Šī pētījuma vajadzībām intervēto personu vārdi un dati ir mainīti vai slēpti, lai aizsargātu viņu privātumu.

Papildu informācija

Atsākoties intensīvai apakaļraidīšanai uz Baltkrievijas robežas ar Latviju, Lietuvu un Poliju, ES Padome izvirza prioritāti – pieņemt Regulu par migrantu un patvēruma meklētāju “instrumentalizāciju”. Tas dalībvalstīm, kuras saskaras ar “instrumentalizācijas” gadījumiem – kā to piedzīvo Latvija –, ļautu atkāpties no saviem pienākumiem ES patvēruma un migrācijas tiesību jomā. Šis priekšlikums nesamērīgi ietekmē bēgļus un migrantus un rada risku iedragāt ES tiesību normu vienotu piemērošanu patvēruma jautājumos.

Jūnijā Eiropas Savienības Tiesa lēma, ka Lietuvas tiesiskais regulējums patvēruma un migrācijas jomā, kas ierobežo iespējas iesniegt patvēruma pieteikumus ārkārtējās situācijas laikā un paredz patvēruma meklētāju automātisku aizturēšanu, neatbilst ES tiesību normām.

Tiesas veiktā analīze un secinājumi būtu tieši jāattiecina uz situāciju Latvijā, kur kopš 2021. gada augusta ārkārtējā situācijas apstākļos lielākajai daļai personu, kuras ieceļo vai mēģina ‘likumīgi’ ieceļot no Baltkrievijas, piekļuve patvērumam faktiski ir liegta.

“Amnesty International” Ziņojumus par Baltkrieviju, Poliju un Lietuvu skatīt šeit.